Kad apkārt viss pelēks un rudenīgi drūmais laiks ievilcies pāris mēnešus par ilgu – laiks ceļojumam. Tādas bija manas domas tieši pirms gada, kad sāku Google izmeklēšanu ar mērķi atrast piemērotāko un izdevīgāko galamērķi. Nauda bija iekrāta, taču nevēlējāmies visus iekrājumus iztērēt viena ceļojuma laikā (pateikšu priekšā – neizdevās, taču neko nenožēloju). Laiks bija ierobežots – jāizbrīvē pāris brīvdienas darbā un no studijām. Tad radās ideja par Maltu. Biļete vienā virzienā vienai personai – 60 eiro. Reiss atpakaļ pēc trīs dienām. Šis skanēja kā ideāls pāris dienu getaway trip. Apskatīju prognozēto temperatūru – vismaz par desmit grādiem siltāk kā Latvijā. Tas bija pietiekami, jo mans ķermenis izjuta nepieciešamību pēc siltuma un saules. Biļetes nopirktas, hotelis rezervēts, izpēte veikta – atliek tikai gaidīt. 

Uz Maltu lidojām aprīļa vidū. It kā biju veikusi laikapstākļu izpēti, taču aiz lieliem priekiem aizmirsu paņemt līdzi kaut vienu džemperi. Tikai plānu jaciņu, kreklus un kleitas. Tikko ierodoties Maltā, izjutu lielo vēja brāzmu un salamāju sevi par dažādu apstākļu neizvērtēšanu. Ja dodies uz Maltu – paņem līdzi džemperi. Noderēs. Un aizmirsti par lūpu spīdumu un izlaistiem matiem. 

Pirmo dienu (precīzāk – vakaru) pavadījām izpētot apkārtni. Apmetāmies Saint Paul’s Bay pilsētiņā. Vēl tagad varu iedomāties to silto smaržu, kas virmoja gaisā. Tā vasaras vakaru smarža, kad saproti, ka tūlīt jau varēsi vilkt šortus, sēdēt jūras krastā un baudīt saulrietus. Jā, tā smarža man ļoti pietrūkst gada aukstajos mēnešos. 

Šurpu turpu izstaigājām visu apkārtni, līdz šķita, ka tur viss tik pazīstams, ka līdz hotelim varētu aiziet ar aizvērtām acīm. Protams, tas būtu grūti, ņemot vērā, ka Maltā ir īpaši šauras ieliņas. Taču tieši tas bija Maltas šarms – mazas mašīnas braukā pa šaurām ieliņām, mājas ir viena otrai blakus, cilvēki lielākoties pārvietojas ar kājām. Mani fascinēja arī maltiešu pozitīvisms un tas, ka viņi smaida pat nepazīstamam pretimnācējam. Pirmais vakars mūs pozitīvi uzlādēja, sapirkām dažādus neredzētus našķus un atpūtamies, lai būtu gatavi jaunai dienai. 

7:00. Skan modinātājs. Izlēmām mosties agri, jo Maltā viņi dzīvo pavisam citādāk – mostas un sāk dienu pavisam agri, tādēļ pārsvarā viss (arī liela daļa veikalu) strādā līdz pieciem vai sešiem vakarā. Pamosties šķita tik vienkārši, jo saule mūs lutināja jau agri no rīta un bijām patīkami satraukti par gaidāmo dienu. Pirmā misija – iegādāties džemperi. Labsajūta man bija pirmajā vietā un nevēlējos trīs dienas pavadīt ar zosādu. Tuvākais apģērbu veikals (neskaitot zeķu un apakšveļas bodes) atradās apmēram trīs kilometru attālumā. Turp devāmies ar kājām. Kad tik ļoti nepieciešamais džemperis un citi ne tik vajadzīgi nieki bija iegādāti, devāmies atpakaļ uz hoteli. 

Pirms lidojuma biju veikusi apskatāmo vietu izpēti, taču nevēlējāmies strikti plānot laiku. Šis ceļojums bija paredzēts, lai ķertu sauli, atpūstos un rīkotos lielākoties spontāni. Pirmajā dienā devāmies ēst saldējumu un apskatīt zilo ūdeni. Tuvākā pludmale (Qawra Point Beach) atradās aptuveni septiņu minūšu attālumā no mūsu apmešanās vietas. Pirmo reizi biju akmeņainā pludmalē, taču tā bija pārpildīta ar cilvēkiem. Visi izmetušies puskaili, malko dzērienus, sarunājas un smejas. Nodomāju – bāc, cik forši! Labu laiciņu pavadījām pludmalē un paši nepamanījām, pa kuru laiku pārvērtāmies par vēžveidīgajiem. Par nožēlu mums, arī sauļošanās krēms bija atstāts mājās. Nu, neko! Uzēdām picu, nosūtījām ģimenei sveiciena video no piekrastes un tad baudījām viens otra sabiedrību, zem palmām dzerot suliņas un klausoties jūras šalkoņā. Vakarpusē devāmies iegādāties suvenīrus, ko aizvest mājiniekiem. Ledusskapja magnētiņu iegāde ceļojumos jau ir neizbēgama tradīcija. Par to, kāds misēklis sanāca ar suvenīriem – stāsta beigās. 

Otrajā dienā devāmies uz viduslaiku pilsētiņu – Mdina. Tur nokļuvām, izmantojot starppilsētu autobusu. Ja Rīgā es neciešu pārvietošanos ar sabiedrisko transportu, tur tā bija bauda. Pa ceļam vērot skaistus skatus, ūdeni, palmas – uhh, jau vien par to domājot, vēlos vēlreiz iegādāties biļetes! Izkāpjot pieturā, vienā pusē paveras parks ar rozā ziediem, otrā – viduslaicīgs cietoksnis. Cilvēki vizinās zirgu karietēs. Viduslaiku sajūtu noķēru diezgan ātri. Iegādājāmies saldējumu un staigājām pa mazajām ieliņām. Virs katrām durvīm uzrakstīts mājas nosaukums, pašas durvis tik krāsainas, atšķirīgas. Visas mājas tur ir bēšos un dzeltenīgos toņos, tādēļ durvis bija šo māju akcents. Šaurajās ieliņās bija noparkotas Vespas. Uz sienām atradās putnu būrīši un fona mūzika bija putnu čivināšana. Devāmies ieturēt maltīti kādā ēstuvē, kas atradās uz ielas. Tāda interesanta sajūta – ēst pusdienas, kamēr mašīnas garām braukā rokas stiepiena attālumā. Pēcpusdienā bijām jau maksimāli saguruši no saules un staigāšanas, tādēļ braucām atpakaļ uz hoteli, lai atpūstos un pārrunātu iespaidus.

Starp citu, meklējot Mdinas attēlus, uzdūros gandrīz identiskai fotogrāfijai, kādu uzņēmu pati. Forši! 🙂

Pēdējā diena bija diezgan haotiska. Zinājām, ka vēl kaut kur jāpaspēj aizbraukt, taču nevarējām izlemt uz kurieni. Izvēle par labu krita Sant Julian pilsētiņai. Iekāpām autobusā un devāmies uz turieni. Izkāpjot sapratām, ka šī nebūs īstā vieta pastaigai. Nebeidzami sastrēgumi un cilvēki aktīvi kā skudriņas. Nolēmām paēst un doties atpakaļ uz savu pilsētiņu. 

Jau pirmajā dienā bijām ievērojuši Maltas nacionālo akvāriju un zinājām, ka vēlamies turp doties. Pulkstenis bija nedaudz pāri pieciem un mēs devāmies uz akvārija pusi. Tieši pie galamērķa mūs uzrunāja kāds kungs. Pinot aproces, viņš saka. Mēs laipni atsakamies un cenšamies noskaidrot, līdz cikiem īsti strādā akvārijs. Kungs saka, ka līdz deviņiem vakarā vajadzētu būt un, neitrāli pietuvojoties un dziedot ”Don’t worry, be happy”, sāk pīt aproci uz drauga rokas. Vairākas reizes sakām, ka mums skaidras naudas nemaz nav. Viņš saka, ka tā ir dāvana. Okei, parunāsimies ar šo vīrieti un iegūsim mazus suvenīrus. Protams, kad aproces sapītas, tad kungs lūdz jebkādu skaidru naudu, kas mums ir līdzi. Skaidrojam, ka jau sākumā teicām, ka mums nauda ir tikai uz kartes. Kungs, nedaudz saskumis, dodas nākamo tūristu virzienā. Mēs dodamies pirkt biļetes un uzzinam, ka akvārijs atvērts būs vēl tikai 40 minūtes. Jutāmies piečakarēti no mistiskā kunga puses, taču obligāti vēlējāmies apskatīt akvāriju. Tas bija viens veikls 40 minūšu skrējiens. Ja esi Maltā – obligāti apmeklē šo vietu un mācies no mūsu kļūdas – šo ieplāno laicīgāk. Tas bija tik aizraujoši. Visvairāk man patika vērot medūzas. Ja būtu kaut 10 minūtes vairāk laika, mani varētu atrast tur.

Kad apsargs apmeklētājus virzīja uz izejas pusi, sapratām, ka laiks doties. Atgriežoties hotelī, nolēmām jau laicīgi sakrāmēt mantas, lai četros no rīta dotos uz lidostu. Kad viss bija sapakots, meklējām suvenīrus. Zinājām, ka tos atstājām uz galda. Vēlreiz pārkrāmējām visu somu saturu un secinājām, ka apkopēja noturējusi divus brūnus maisiņus par atkritumiem un tos izmetusi. Cita izskaidrojuma nebija, jo vēl no rīta priecājāmies par interesantajiem suvenīriem. Sarūgtināti devāmies gulēt. 

Četri no rīta. Izsaucam taksi. Visaizraujošāko maltieti satikām tieši dodoties prom – mūsu taksists. Viņš bēdājās par to, ka nesatika mūs jau pirmajā dienā, lai ieteiktu skaistākās vietas, kurp doties. Taksists ar savu pozitīvismu bija mūsu rīta saule. Viņš teica, ka mums kādreiz jāatgriežas Maltā un mēs zinājām, ka tas tā arī notiks. Trīs dienas ir par maz, lai pilnvērtīgi izbaudītu Maltas burvību. Ja Tev ir iespēja – dodies uz ilgāku laiku. Ja nē, tad šis tik un tā būs lielisks getaway trip. 

P.S. Neļāvu suvenīru incidentam sevi apbēdināt un lidostā iegādājos skaistāko magnētiņu ar Maltas salu! 🙂